Domāju, ka neesmu vienīgais, kurš raugās nākotnē ar jautājumu, kā robotikas un informāciju tehnoloģiju attīstība ietekmēs manas darba iespējas nākotnē. Jautājums, vai roboti aizvietos cilvēkus, kļuvis par populāru tematu, kas tiek apspēlēts gan mākslā, gan zinātnieku diskusijās. Kas no tā visa ir fantāzija, bet kas varētu izrādīties patiesība? Vai mākslīgais intelekts spēs aizstāt radošumu? Kā mainīsies darbs Rīgā un kādas būs pieprasītākās nākotnes profesijas? Aplūkosim, ko vēsta pētnieku prognozes, un kliedēsim biezo miglu – nākotne nebūt nesola mazāk cilvēcisku pasauli, toties mazāk galvas sāpju gan.
Ko sola nākotnes pētnieki?
Cilvēki izsenis vēlējušies noskaidrot, kas sagaidāms nākotnē, gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Senajās civilizācijās arvien cienījama un godājama bijusi astrologa profesija. Tāpat arī cilvēki vērsušies pie zīlniekiem un pareģiem, kas ar dažādu rituālu starpniecību solījuši ieraudzīt nākotni. Mūsdienās ar to nodarbojas zinātniska disciplīna – futuroloģija, kura modulē nākotni, balstoties faktos un pētījumu analīzē.
Futurologi prognozē jaunu profesiju dzimšanu. Tas nozīmē, ka darbs Rīgā jau tuvākajā laikā varētu izskatīties pavisam citādi un sludinājumu portālos būs lasāmi piedāvājumi, par kuriem reiz nebūtu varējuši pat ne sapņot. Tehnoloģiju attīstība ne vien nodrošinās, ka noteiktus darbus cilvēkam vairs nebūs jāveic, bet arī pavērs jaunu iespēju spektru.
Mirušās profesijas
21. gs. nav pirmais laikmets, kurā tehnoloģiju attīstība draud pielikt punktu noteiktām profesijām. Tā, piemēram, reiz modinātājpulksteņa funkcijas pildīja cilvēks, kurš meta dažādiem akmentiņiem pret gulētāja logu vai mēģināja pieklauvēt pie stikla ar pagarināta koka kāta palīdzību. Šī cilvēka uzdevums bija pavisam vienkāršs: piemodināt gulētāju, lai tas laikā spētu doties uz darbu.
Arī telefonu pasaulē notika apvērsums. Izrādījās, ka zvanu iespējams veikt arī tieši, bez nekādiem starpniekiem. Tas nozīmēja, ka darbu zaudēja tūkstošiem darbinieku. Šo profesiju reiz sauca par telefonistiem – tie bija cilvēki, kas dienu pavadīja savienojot cilvēku zvanus. Ja toreiz vīrietis vēlējās piezvanīt sievietei un uzaicināt viņu vakariņas, vispirms viņš tika savienots ar telefonu centrāli, kurā jānosauc meitenes numurs. Tikai tad telefonists viņu savienoja ar iecerēto.
Līdz ar elektrības rašanos izdzisa tāda profesija kā laternu ieslēdzējs. Viņa uzdevums bija gādāt, lai ielas un parki būtu labi apgaismoti. Katram tika piešķirts noteikts skaits laternu, par kurām vajadzēja gādāt. Līdz ar rītausmu laternu ieslēdzēji steidzās pēc eļļas.
Tāda vēl bija pagājušā gadsimta situācija, kuru piedāvāja darbs Rīgā. Noteikti arī tajā laikā daudzus šausmināja doma, ka šos pienākumus viņu vietā nu spēs paveikt nebūt ne cilvēcisks spēks, bet gan kas netaustāms. Ej nu satausti tos viļņus, pateicoties kuriem varam sazināties ar cilvēku kaut otrā okeāna krastā! Bet vai tāpēc šodien atteiksimies izmantot telefonu?
Vai tehnoloģijas aizstās cilvēku?
Kā jau parādīja iepriekšējie piemēri, noteiktu funkciju patiešām spēj aizvietot tehnoloģija, kura uzdevumu var paveikt daudz efektīvāk un labāk par cilvēku. Tas pats gaidāms šajā gadsimtā, kad mākslīgais intelekts būs attīstīts tik tālu, ka arvien jaunas darbības un kalkulācijas spēs paveikt nekļūdīgāk par cilvēku. Varbūt arī jums ir gadījies sēdēt automašīnā, kuras IT sistēma spējīga to vadīt jūsu vietā? Un jau šodien sistēma pati spēj nospiest bremžu pedāli, pārspējot cilvēka reakcijas ātrumu avārijas situācijā. Šī pati sistēma parūpēsies, lai jūs neiebrauktu ceļa pretējā pusē, stingri turot automašīnas kursu starp baltajām līnijām. Šis ir tikai viens no brīnumiem, kas mūsu ikdienu dara drošāku.
No šāda skatupunkta raugoties, tehnoloģijas varam raksturot kā cilvēkam pieejamus rīkus, kas ļauj darboties daudz veiklāk un palīdz informāciju uztvert vienkāršākā veidā. Nākotnes darbs Rīgā arvien algos cilvēkus – tikai šo cilvēku rīcībā būs jaunas tehnoloģijas, pateicoties kurām būs iespējams to veikt daudz precīzāk un patērējot mazāk pūļu un laika. Tā vietā, lai cilvēku aizvietotu, tehnoloģijas kļūs par sabiedroto ikdienas darbā. Tehnoloģija – tas būs papildinājums cilvēkam. Matemātiskās kalkulācijas, kas prasa stundām ilgu un pacietīgu darbu, nomainīs daudz cilvēciskāki un radošāki uzdevumi.
Arvien lielāks pieprasījums pēc prasmēm, kuras nav tehniskas
Tā kā tehnisko darbu cilvēka vietā spēs paveikt tehnoloģija, darbs Rīgā nākotnē pieprasīs tādas kompetences, kuras nav pa spēkam datoram. Tas nozīmē, ka tuvojas laiks, kad atdzims dzejnieka profesija un atgūs tai pienākošos cieņu. Dzejnieks kļūs par labi atalgotu profesiju, ar kuru nākotnes cilvēks spēs pabarot ģimeni. Radošums ir tas aspekts, kuru tehnoloģijas nespēj nodrošināt. Tāpat arī empātija, azarts, mīlestība pret dzīvi, zinātkāre, proaktīva attieksme un vērtību izjūta ir tie cilvēciskie aktīvi, kurus mākslīgais intelekts aizvietot nespēj un kas nākotnes darba tirgū būs pieprasītāko prasmju sarakstā.
Nākotnes profesiju panorāma
Jau šodien labi atalgots darbs Rīgā ir Software attīstītājiem – tie ir speciālisti, kas rada programmas, ar kuru palīdzību automatizēt procesus. Tā, piemēram, tādas repetitīvas funkcijas kā kasiera darbs jau nomainījušas pašapkalpošanās kases. Arī nākotnes darba tirgū šī profesija būs pieprasīta.
Digitālā vide paver iespēju to pašu profesiju pārstāvjiem kabinetu nomainīt pret interneta vidi, kurā vienlaikus sasniegt visas pasaules auditoriju. Arvien pieprasītāks kļūst tiešsaistes skolotāja amats. Tāpat savas konsultācijas internetā piedāvā ārsti, juristi, farmaceiti, celtnieki un to var darīt arī visu pārējo profesiju pārstāvji.
Pateicoties ķermeņa kultam, ko veicina sociālo tīklu platformas, arī trenera darbs kļūst arvien aktuālāks. Lai iegūtu ideālo augumu un skaistākās bildes, cilvēki izjūt lielāku nepieciešamību pēc personīgā trenera un ir gatavi veltīt fiziskiem vingrinājumiem vairāk laika.
Internets radījis arī pavisam jaunas profesijas: digitālā mārketinga speciālists un influenceris. Pirmais ir cilvēks, kas rūpējas par satura radīšanu internetā, palīdzot uzņēmumiem aizsniegt arvien lielāku skaitu jaunu klientu. Otrais kļūst par reklāmas seju sociālo tīklu platformās, iegūstot daudz sekotāju un reklamējot citu uzņēmumu preces un pakalpojumus.
Futūristi paredz, ka parādīsies arī profesijas, kādas šodien vēl nav. Tie būs, piemēram, kosmosa piloti un ekskursiju vadītāji. Konsultācijas piedāvās pretnovecošanās speciālisti un ar mākslīgajiem orgāniem tirgosies sertificēti pārdevēji. Aktuāla būs arī atmiņas trenēšana un paplašināšana.
Tehnoloģija pārvalda pasauli?
Visbeidzot, visbiedējošākais no jautājumiem – vai roboti valdīs pār cilvēkiem? Un kurš kuru pieņems darbā – cilvēks robotu vai robots cilvēku? Vai darbs Rīgā nākotnē būs verdzība robotu aukstajā paspārnē? Šādu apokaliptisku bildi uzzīmē ne viena vien futūristiska nākotnes filma, paredzot, ka tehnoloģijas varētu iegūt cilvēciskākus vaibstus un iemiesot tādas emocijas kā varaskāre.
Šajā sakarā atminēsimies “Frankenšteinu” – stāstu par novārtā atstātu radību, kuru izveidoja zinātnieks un kura par savu vientulību vēlāk atmaksāja visiem, ko sastapa ceļā. Tas ir stāsts, kas liek aizdomāties par atbildību pret paša radīto un spēku, ko tas sevī nes. Tas, kādu ļaunumu nodarīt var cilvēka izgudrojums un cik tas var būt pašiznīcinošs, apstiprina tādi piemēri kā atombumba.
Arī tehnoloģiju attīstība nozīmē noteiktus izaicinājumus un briesmas, tāpat arī jaunas iespējas. Tomēr ne velti futurologi paredz, ka līdz ar modernā intelekta un tehnoloģiju attīstību pieaugs arī cilvēka dzīves ilgums. Prognozes vēsta, ka jau šajā gadsimtā dzīvojošie piedzīvos laiku, kad 100. dzimšanas dienas svinēšana būs iespējama lielajam vairumam senioru un mūža vidējais ilgums sasniegs pat 120-150 gadus. Ja to sola tehnoloģiju attīstība, tad arī daudz attaisnojamāks liekas fakts, ka visatalgotākais darbs Rīgā ir tieši šajā sfērā strādājošajiem.
Komentāri